Viss ir, bet neko negribas : kas patiesībā notiek ar tavu psihi?
Kad “neko negribu” vairs nav tikai nogurums
Apātijā cilvēks jūtas kā palēninātā filmā , it kā kāds būtu nospiedis “stop” pogu visam, kas notiek gan viņā pašā, gan apkārtējā pasaulē. Bieži mēs savu “neko negribu” skaidrojam ar nogurumu, sliktu garastāvokli, motivācijas trūkumu vai izdegšanu. Taču ne vienmēr tas ir tik vienkārši.
Kas ir apātija?
Apātija ir stāvoklis, kurā cilvēkam samazinās emocionālā reakcija, motivācija un interese par dzīvi. Tā var būt gan īslaicīga pauze, gan signāls par dziļākiem iekšējiem procesiem.
8 pazīmes, ka tā nav tikai noguruma sajūta
- Trūkst motivācijas un enerģijas pat ikdienas darbībām
- Maz rūp tas, kas notiek apkārt
- Grūti pašam pieņemt lēmumus, paļaujoties uz citiem
- Nav intereses par jaunu pieredzi vai cilvēkiem
- Emocijas kļūst blāvas gan labos, gan sliktos brīžos
- Tas, kas agrāk sagādāja prieku, vairs neuzrunā
- Nav vēlmes virzīties uz saviem mērķiem
- Parādās vājums, koncentrēšanās un domāšanas grūtības
Apātija vai vienkārši nepieciešama pauze?
Ne vienmēr apātija nozīmē depresiju. Intensīvs dzīves ritms, pārslodze un rutīna var radīt dabisku vēlmi apstāties. Dažreiz “nekā nedarīšana” ir veselīga pauze, kad varam distancēties, pārskatīt savu dzīvi un atgūt enerģiju. Ja dodam sev laiku atpūtai, šis stāvoklis parasti pāriet un interese par dzīvi atgriežas. Pāris “nekā nedarīšanas dienas” ļauj atkal sajust dzīves garšu un pieķerties darbiem, kam līdz tam nebija spēka. Taču, ja apātija ieilgst, padziļinās vai sāk ietekmēt ikdienas funkcionēšanu – tas jau ir signāls pievērst sev nopietnāku uzmanību.
Kāpēc radoši un jūtīgi cilvēki ir riska zonā
Radošu un emocionāli jūtīgu cilvēku dziļā uztvere padara viņus uzņēmīgākus pret izdegšanu un emocionālu pārslodzi, viņi biežāk piedzīvo apātiju..
Apātija šādos gadījumos var būt arī psihes aizsargmehānisms – veids, kā tikt galā ar pārmērīgu slodzi.
Tomēr ignorēta tā var padziļināt problēmu.
“Vienmēr pienāks grūti laiki, bet tie norādīs uz to, kam neesi pievērsis pietiekamu uzmanību”
Kāpēc rodas apātija
- Ilgstoša pārslodze
- Emocionāla izdegšana
- Apspiestas emocijas
- Iemācīti dzīves scenāriji
- Psihiskās veselības traucējumi
Ignorēta apātija veido apburto loku: nogurums no rutīnas → vēlme atpūsties → nespēja atļauties atpūtu → vēl lielāks nogurums Laika gaitā tas var pāraugt dziļākā emocionālā krīzē. Cilvēks var kļūt aizkaitināts, attālināties no citiem un zaudēt kontaktu ar sevi.
Apātija vai depresija: kā atšķirt?
Apātijā dominē enerģijas un iniciatīvas trūkums – : ” neko negribu”, “viss apnicis” , “nevaru koncentrēties”.
Depresijā papildus parādās:
- ilgstoši pazemināts garastāvoklis
- skumjas un bezcerības sajūta
- trauksme un pesimisms par nākotni
Ir arī dažādas izpausmes – gan pasīva (bez spēka), gan “aktīvā” depresija, kur cilvēks nemierīgi cenšas kaut ko mainīt, bet jūtas vēl vairāk apjucis..
Speciālists var noteikt vai tā ir krīze, vai apātiskais stāvoklis ir saistīts ar pārliecībām vai dzīves scenāriju – vēlmi saņemt tuvo uzmanību, gaidām, kad kāds no malas izveidos viņam ērtu dzīvi. Šāda cilvēka balss intonācijā var saklausīt “kaprīzas notis”. Cilvēks ar apātiju “slinkuma formā” neatsakās no ierastajiem rituāliem – ēd, guļ, skatās televizoru vai pavada laiku internetā.
Kad meklēt palīdzību
Ir vērts vērsties pie speciālista, ja:
- ilgstoši nav spēka veikt pat pamata darbības
- tiek ignorēta personīgā higiēna
- zūd interese par ēdienu vai tas nesagādā baudu
- rodas vēlme izolēties no apkārtējās pasaules
Arī vieglākas formas apātija var būt signāls par dziļākiem iekšējiem procesiem, kurus ir vērts izpētīt kopā ar speciālistu.
Ko darīt: praktiski soļi
- Maigi pamudini sevi iziet ārā vai satikt cilvēkus
- Atgriezies pie aktivitātēm, kas agrāk sagādāja prieku
- Kusties kaut vai 5 – 10 minūtes dienā, tas ir labs sākums
- Sadali lielus uzdevumus mazākos
- Rūpējies par miegu
- Samazini stresa līmeni ikdienā
- Atļauj sev atpūtu bez vainas sajūtas
- Atbalsti ķermeni (kustība, masāža, ķermeņa prakses)
- Ja nepieciešams – meklē profesionālu palīdzību
Apātija nav slinkums
Apātija bieži signalizē, ka esi uzņēmis pārāk daudz vai pārāk ilgi ignorējis savas vajadzības.
Mēs bieži esam iemācīti rūpēties par citiem, bet ne par sevi. Rezultātā emocijas tiek apspiestas, nevis izdzīvotas. Taču neizpaustās emocijas nepazūd, tās uzkrājas un var pārvērsties pašagresijā – apātijā vai depresijā. Rūpes par sevi nav vājums, bet ir emocionāla brieduma pazīme.
1. R.Viljams