Veiksmīgas brīvdienas = ieklausīšanās sevī
Raksts žurnālā “Neatkarīgā Rīta Avīze
Autore Ilze Upīte
Veiksmīgas brīvdienas = ieklausīšanās sevī
Vārds „brīvdienas” jau pats par sevi uzlabo garastāvokli un cilvēkam ap sirdi paliek priecīgāk no tā vien, ka viņš sev pateicis – šajās brīvdienās es ļaušu sev atpūsties. Bet zinām arī to, ka brīvais laiks ir jāprot izmantot, lai pēc tam nerastos sajūta, ka brīvdienas patiesībā izšķiestas veltīgi. Un, ne vienmēr nepieciešama saspringta plānošana.
Atmodināt sevī bērnu
Brīvdienu veidi ir tikpat daudzi un dažādi, cik dažādi ir cilvēki. Psiholoģe Ilze Pastare norāda, ka brīvdienu jēdziens daudziem nozīmē padarīt darbus un aktivitātes, kas nav paspētas darba dienās, piemēram, iepirkšanās. Bet, ja spriežam par to, kā būtu jābūt, tad brīvdienas ir laiks, kad atpūšamies un tas nebūt nenozīmē sagatavotu sarakstu, kā pavadīt brīvdienas.
„Lietišķiem cilvēkiem nereti ir grūti vienkārši izbaudīt dienas ritmu, jo darba dienās viņiem viss ir saplānots, bet attiecībā uz brīvdienām tā nav. Turklāt ir reizes, kad tāda plānošana var nest vilšanos, jo, ja cilvēki iecerējuši pastaigu vai izbraukumu pie dabas, tad piepeši sākusies lietusgāze izsauc neapmierinātību, ka plāns nav īstenojies,” teic psiholoģe, piebilstot, ka atrisinājums ir pavisam vienkāršs – jāļaujas brīvdienu plūdumam.
Nav noliedzams, ka katram no mums ir savs priekšstats par to, kādām jābūt brīvdienām un kā šis laiks jāpavada. Ilze Pastare vērš uzmanību, ka biežas ir tādas situācijas, sevišķi vasarā, kad mēs darām nevis to, ko tiešām gribētu darīt, bet sacenšamies cits ar citu, kurš būs labāk pavadījis brīvdienas. Bet varbūt patiesībā kāds brīvdienas vislabāk būtu pavadījis guļot un nedarot neko.
„Jābūt godīgam pašam pret sevi un jādara tās lietas ko patiešām gribas darīt. Ja gribas gulēt, tad guļu, ja gribas lasīt – lasu,” uzsver psiholoģe. Brīvdienas ir laiks, kad varam padomāt paši par sevi, parūpējoties gan par ķermeni, gan prātu – apmeklēt pirtis, vairāk uzturēties svaiga gaisā, gādāt par emocionālo labsajūtu, apmeklējot kādu kultūras pasākumu.
„Ja cilvēks emocionāli jūtas labi, viņam ir vairāk enerģijas, ko novirzīt darbam un ikdienas pienākumiem. Tas ir brīnišķīgs laiks, kad tu ļauj sev būt tādam, kāds vēlies būt, atmodini sevī iekšējo bērnu, caur kuru varam būt priecīgāki un tvert no dzīves visu,” saka Ilze Pastare. Pēc viņas domām kvalitatīvas un komfortablas brīvdienas raksturo prieks savstarpējās attiecībās un baudas gūšana no tā, ko darām.
Savukārt sajūtu, ka laiks izšķiests veltīgi, var radīt pretrunas cilvēka vērtībās un viņa emocionālajā stāvoklī, proti, ja vērtību hierarhijā labi pavadīta brīvdiena nozīmē darīt kaut ko aktīvu, bet emocionāli cilvēks vēlas visu dienu vienkārši gulēt, tad viņa prātā laiks būs iztērēts nelietderīgi. Bet emocionāli tas būs bijis tieši laikā.
Mierīgas brokastis un sarunas
Visvieglāk vēlmes attiecībā uz brīvdienām sabalansēt runājot par to, ko katram gribētos darīt, pārspriest piedāvātos variantus un pieņemt kopīgu lēmumu. „Ja runājam par ģimeni, tad tev kā vecākam jāpavada laiks kopā ar bērniem un tur grāmatu lasīšana no rīta līdz vakaram diezin vai sanāks. Manuprāt, labs variants ir nesteidzīgu brokastu ieturēšana, kur pārrunājam, kā mums iet, izbaudām to, ka esam visi kopā un apspriežam, ko katrs vēlētos darīt. Vecāki piedāvā savas idejas, bērni – savas un kopīgi izlemjam, kāda būs mūsu diena. Lai nav tā, ka mēs kā vecāki vienmēr darām tikai to, ko grib bērni, piemēram, brīvdienās visu laiku ejam uz leļļu teātri un pēc tam jūtamies aizkaitināti, ka mums tas galīgi apnicis. Darbībai ir jābūt tādai, lai visiem no tās ir prieks,” skaidro Ilze Pastare. Ja ģimenē ir mazi bērni, tad viņiem nepieciešamas vismaz divas stundas svaigā gaisā. Kā norāda psiholoģe, Lieldienu pasākumos iespējams lieliski apvienot aktivitātes ārpus telpām ar kultūras pasākumiem. „Lielākiem bērniem jau pusaudža vecumā pirmajā vietā ir vienaudži, nevis ģimene, tādēļ viņiem nevajadzētu par katru cenu uzspiest – nē, mums tagad ir kopīgs pasākums, visas brīvās dienas jāpavada laukos pie vecvecākiem. Ir svarīgi bērniem iemācīt ģimenes vērtības, bet jārespektē viņu vēlme kādu dienu atpūsties arī kopā ar draugiem,” stāsta speciāliste.
Nauda nav galvenā
Izrādās, brīvdienu kvalitāti nebūt nenosaka tām iztērētie līdzekļi. Un tas pats attiecas uz gaidāmo skolēnu brīvlaiku. „Ja vecākiem brīvlaikā neizdodas ieplānot savā atvasēm īpašas aktivitātes, galvenais nemocīt sevi ar vainas apziņu, jo dzīve ir tāda, kāda tā ir. Katram laiks un iztikas līdzekļi ir tādi, kādi tie ir un būtu svarīgi saprast, ka tas, ko mēs kā vecāki darām ir tas, ko reāli varam izdarīt. Jā, daži brauc atpūsties uz siltajām zemēm, bet man un manam bērnam ir tādi dzīves apstākļi, ka mēs nebraucam un nevajag par to sevi šaustīt. Vienmēr būs tā, ka kāds var īstenot dzīvē to, par ko cits tikai sapņo,” saka Ilze Pastare, piebilstot, ka vecākiem nevajag baidīties no bērna negatīvajām emocijām. Kas par to, ka nebijām Ēģiptē? Toties mēs ar mammu mājās spēlējām Cirku vai arī vizinājāmies ar skrituļslidām pa Mežaparku!
„Nauda spēlē daļu lomas, bet ne galveno. Ir vienkāršāk saplānot brīvdienas, ja ir pietiekami iztikas līdzekļi – atkrīt daļa rūpju. Savukārt pieticīgāku līdzekļu gadījumā jāliek lietā vairāk izdomas, laika un enerģijas,” stāsta psiholoģe. Viņa aicina ņemt vērā – jo mazāks ir bērns, jo mazāk viņam nepieciešamas par dārgu naudu sarūpētas brīvdienas. Noderēs kaut kas interesants un izdomas bagāts. „Paņemam un paši uzzīmējam karti un dodamies izbraukumā, piemēram, atrast kādu objektu vai arī ar jau lielākiem bērniem ejam iepazīt Vecrīgu. Bērnam tas ir tāds pats piedzīvojums kā došanās uz siltajām zemēm. Patiesībā ir ļoti maz bērnu, kuri izbaudījuši piknikus ar pašu gatavotām maizītēm, tēju termosā,” teic Ilze Pastare. Šādas brīvdienu izklaides der ne tikai ģimenēm, bet gan ikvienam, ja vien atbilst viņa vēlmēm un interesēm.
FAKTI
Iecienītākais laika pavadīšanas veids ģimenēm brīvdienās:
-Došanās uz lielveikalu – 60 procenti no 1440 respondentiem sociāli un ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 – 45 gadiem
-Mazāk kā 20 procenti respondentu brīvdienas pavada svaigā gaisā – kopīgās pastaigās un baudot kultūras pasākumus
-Mazāk populāras nodarbes ir grāmatu lasīšana, kopīga sportošana, pasaku stāstīšana