Kā atbalstīt cilvēku, kuram ir depresija?

Bieži vien tuviniekiem ir grūti saprast, kas notiek un kā jūtas cilvēks depresijā, to
mēdz uzskatīt par slinkumu vai gribas trūkumu.

Tiek doti padomi – saņemies, tev tas ir jādara! Tu to varētu, ja vien pacenstos!
Cilvēks depresijā nav spējīgs saņemties, līdzcilvēku pārmetumi un pamudinājumi
depresiju tikai padziļina, jo cilvēks jau tāpat mokās ar vainas apziņu un
pašpārmetumiem, un apkārtējo kritika depresiju var tikai pastiprināt.
Attīstoties depresijai, cilvēku bieži vien pārņem bezvērtības izjūta, šķiet, ka nevienam
neesi vajadzīgs un neko nevari izdarīt, nevienam neesi svarīgs un neviens tevi
nemīl. Tas izraisa reakciju depresijā esošā cilvēka tuviniekos.
Tuvo cilvēku reakcija būs atkarīga no tā, kāda ir viņu pašu iekšējā pasaule un
spēja just līdzi – kāds būs iejūtīgs, spēs sniegt konstruktīvu palīdzību, cits savukārt
mēģinās līdzdarboties neloģiskās aktivitātēs, vēl cits piedzīvos dusmas vai pat naidu,
kas rodas no bezspēcības un paguruma.
Nereti dzīvot kopā ar partneri, kurš cieš no depresijas, bet par to saprotami nerunā,
tikai uzbrūk otram un ir pastāvīgi aizkaitināts, kļūst tik grūti, ka var rasties vēlme bēgt
– uz darbu, ārpus mājām. Jāsaka, ka tas gan norāda – paši neesam gana
nobrieduši, lai uzņemtos atbildību par otra smagajiem pārdzīvojumiem.
Risinājums ir aktīvi meklēt palīdzību, jo tieši iejaukšanās no malas ļaus abiem tikt
pāri krīzei.
Atceries, ka Tava partnera depresija nav Tava vaina. Nevaino sevi, un nemeklē
vainu sevī. Neviens nav tik spēcīgs, ka spētu otru cilvēku iedzīt depresijā.
Parasti depresija ir rezultāts vairāku lietu kopumam – iepriekšējām
traumatiskām pieredzēm, bailēm, pasaules uzskatiem un domāšanas
procesiem.
Depresijas laikā cilvēki cieš sāpes, lai cik ļoti Tu viņus mīlētu.

Kā palīdzēt cilvēkam depresijā?

Iedrošini meklēt palīdzību.
Depresīvi noskaņoto cilvēku jāiedrošina vērsties pie speciālista, kas sniegtu
profesionālu palīdzību. Jāiedrošina, nevis jāpierunā vai jāglābj.
Jo cilvēks ilgāk cieš un mēģina tikt galā pats, jo smagāka var kļūt depresija, un jo
grūtāk kļūst viņam palīdzēt.

Nereti cilvēks, kurš cieš no depresijas nepieņem domu par profesionālu palīdzību.
Jo ātrāk tiek uzsākta palīdzības sniegšana, jo labāk – līdzīgi kā ar sāpošu zobu – tas
jācenšas salabot tūlīt, nevis jāgaida, kamēr sastrutos.
Depresijas gadījumā komplikācijas gan ir daudz smagākas un bīstamākas – tās
izpaužas destruktīvā rīcībā, kas var novest līdz pat nāvei.
Ieklausieties nopietni, ja jums tuvais cilvēks runā par pašnāvību (nav jēgas
dzīvot, bez viņa visiem būtu vieglāk, utt).
Tas ir mīts, ka cilvēki, kuri runā par pašnāvību, to neveic.
Patiesībā gandrīz vienmēr cilvēks, kurš izdara pašnāvību, iepriekš par to kādam ir
teicis.

Esi līdzās.
Svarīga ir atbalstoša, iedrošinoša un mīloša attieksme.
Dāvā depresijas piemeklētajam cilvēkam laiku un uzmanību – dzerot kopā tēju, ejot
garās pastaigās, sēžot blakus un klusējot vai jebkurā citā apstākļiem piemērotā
veidā, taču apbruņojies ar neatlaidību.

Uzklausi bez kritikas un pārmetumiem.
Sarunājoties mēģini saprast to, kā viņš jūtās, ko domā, kā pats saredz to, kas notiek,
kas viņu uztrauc.
Ja cilvēkam ir domas – esmu slikts, nevērtīgs, tad vari viņu atbalstīt, sakot – Tu esi
labs, tev tikai šobrīd ir grūtības. Mums katram dzīvē var būt brīži, kad kaut kas
nesanāk.
Pieņem arī faktu, ka depresijā esošs cilvēks nespēj saskatīt labo. Viņš redz tikai
negatīvo. Turklāt, to mēdz pārspīlēt un dramatizēt.
Tev var rasties izjūta, ka ar cilvēku depresijā nākas auklēties kā ar mazu bērnu,
taču tas ir nepieciešams, jo viens no depresijas cēloņiem ir bērnībā pietiekošā
daudzumā negūta vecāku pozitīva klātbūtne.

Rūpējies par sevi.

Rūpējoties par depresijas nomākto tuvinieku neuzkrauj visu atbildību par situāciju uz
saviem pleciem.
Arī tev pašam ir rūpes un problēmas, ar kurām jātiek galā – darbā, ikdienas dzīvē,
attiecībās ar bērniem.
Atceries, ka katrs pats ir atbildīgs par sevi – arī depresijā esošs cilvēks vēl aizvien ir
atbildīgs par savu dzīvi, bet Tu – par savējo.
Visa savas uzmanības fokusēšana tikai uz cilvēku, kas piedzīvo depresiju, un savu
emociju noliegšana, atstāj postošu ietekmi uz Tavu psihi un pašvērtējumu.
Aizmirstot par sevi, ātri var veidoties līdzatkarība, ar visām tās negatīvajām sekām.
Līdzatkarība ir spēja piemēroties dzīvei, kas nav uzskatāma par veselīgu,
pilnvērtīgi dzīvojamu dzīvi, situācija, kurā Tu pieņem, esi atbildīgs par otra cilvēka
dzīvi, viņa veiksmēm un neveiksmēm.
Pārstāj palīdzēt un glābt.
Ļauj otram pašam būt atbildīgam par savu dzīvi.

Pieņem depresiju.
Lai paātrinātu depresijas beigu tuvošanos, ir jāpalīdz cilvēkam atgūt pašvērtības
apziņu.
Izrādi labvēlīgu attieksmi un pieņemšanu. Labvēlīgi vārdi daudz nemaksā. Pieņem
tuvajā cilvēkā arī nepatīkamo pusi.
Izvairies no vārdiem – ” Protams, es tevi mīlu, tomēr vēlētos, kaut tu nebūtu…”
Tādējādi tiek dots vēstījums, ka neesi pieņemts pilnībā, ka tevi vēlas redzēt tikai
laimīga cilvēka lomā, depresijas ēnā neesi vajadzīgs.
Nedemonstrē cilvēkam depresijā savu pārākumu garīgās veselības jomā.
Izvairies lietot slimības un veselības valodu.
Cilvēks depresijā nav slims, bet gan sastapies ar pieredzi, kas pazīstama
vairumam cilvēku, dažiem vien brīdi, dažiem ļoti ilgu laiku.

Palīdzi praktiski.

Palīdzību nevajadzētu piedāvāt ar norādījumiem vai mājienu veidā par to, kas tieši
un kādā veidā otram būtu jādara. Tai jābūt kā labprātīgam, nepiespiestam
piedāvājumam, bez pārliecīga entuziasma.
Palīdzi pieskatīt bērnus vai piedāvā kaut kur aizvest, nodrošinot ar transportu. Arī
pastaigu vai peldēšanos daudz patīkamāk ir baudīt tuva cilvēka sabiedrībā.

Esi uzmanīgs pret sevi.
Ilgstoši dzīvojot normālai dzīvei nepiemērotos apstākļos, var gadīties, ka Tev
parādās depresijas vai paaugstinātas trauksmes simptomi.
Tad nekavējies un dodies pie speciālista!